Saņem jaunumus e-apstā!

Nosūtīt ziņu...

Download Video: MP4, WebM, Ogg
HTML5 Video Player by VideoJS

Dāvana visvājākajam

Daudzus gadus, no pašas bērnības līdz šai dienai, kad hronometrs rāda - jau ir 36 gadi, mani joprojām saviļņo kāds notikums. Varētu pat teikt, ka tas atstājis tiešām dziļu iespaidu uz manu dzīvi.

Šo emociju kopumu sauc „Dāvana visvājākajam”.

 

Ja šodien visi sen jau pieraduši pie multfilmām, kurās Toms ķer Džeriju un vardarbība tiek pieņemta kā norma, tad tajos gaišajos, senajos laikos naiva, šķietami vienkārša multfilma atstāja iespaidu, tik dziļu, ka projekts „Dāvana visvājākajam” mani saistījis jau no bērnības un vadījis dzīves sarežģītākajos pagriezienos. Iespējams, ka šī arī ir visbiežāk pieminētā tēma semināros.

Nemaz neceru, ka varēšu vienā sacerējumā izklāstīt šo tēmu, tomēr mēģināšu atvērt vismaz mazumiņu no atklāsmēm, ko šī materiāla izpēte devusi.

Visvājākais

No laika gala tas ir bijis pamuļķis: tas, kuram naudas nav un statusa nav, nedz arī izcilu mērķu, dažreiz piemīt ideāli, kuri nav reāli un ideālu īpašniekam nes tikai iznīcību. Tam plusā visi viņu apbižo, un tas noved pie žēluma vai ļaužu apsmiekla.

Šādu cilvēku ir daudz, - jebkur, kur veiklais medījumu aptver, vājais raud un zaudē gan cīņu, gan pašvērtējumu.

Bībelē ir rakstīts: „Katrs, kurš ir pēdējais, reiz būs pirmais, un jebkurš priekšā ejošais reiz būs pats pēdējais”. Šo teicienu vājais zina, tāpat kā to, ka viss mūžs var paiet, viņu gaidot.

Stiprais

Tas ir veiklais, - visu grib un visu var, un smejas par tiem, kuri īd zaudējot. Ķermenis viņam ir spēcīgs, sirds - atlētiska. Vēl stiprais netic sirds apziņai, viņš tic juridiskai sakārtotībai. Ievirze: „kam stiprāks advokāts, tas uzvarētājs”, skan viņam kā dzīves moto. Garīgā attīstība stiprajam arī patīk, jo viņš taču ir visu zinošākais, tātad pabijis viskrutākajos klosteros. Vajadzības gadījumā stiprais pat sakārtos formalitātes ar nākamo iemiesošanos, un spēles noteikumus arī tas pratīs izmainīt pat spēles gaitā.

Tur, kur ir taisnība, taisnības nav

Šī sentence šķiet tikpat kā viena no dzen budistu līdzībām: „jan” nav „jan”, un „iņ” nav „iņ”.

Ja šajā brīdī loģika nonāca strupceļā, tas labi. Līdz ar to lietu kārtība atveras jo dziļāk.

Filmā „Brālis” galvenais varonis teica: „Spēks ir tam, kuram ir taisnība.” Fantastisks apgalvojums, tas visiem tā patīk! Kāda taisnība? Cik miljardu cilvēku uz zemes, tik arī taisnību! Neviens, pat vissliktākais sliktenis nekad neteiks, ka viņam nav taisnības, viņam vienmēr būs izskaidrojums savai rīcībai, kura kopsummā viņam, viņaprāt, būs taisnība.

Būsim godīgi, - katru reizi, kad mēs sakām: „Man ir taisnība”, mēs īstenībā sakām: ”Es esmu pārāks par tevi” vai vēl sliktāk: „Man ir vara pār tevi”.

Izsaucot cilvēkā vainas apziņu, ir ļoti vienkārši pār viņu valdīt. Šo paņēmienu prasmīgi lieto jebkurš manipulētājs. Mūsu smalkie apģērbi – aura - pret jēdzienu „taisnība” izturas pavisam savādāk kā mūsu rupjais prāts. Pati cīņa par taisnību aurai nav svarīga, tai interesē stāvoklis – pēcgarša, ko šī cīņa nes. Ja pēc taisnības meklēšanas viens no cilvēkiem paliek nomākts, taisnību nav atradis neviens. Svarīgs ir nevis rezultāts; būtiskais ir atvērts vai aizvērts stāvoklis, kurš paliek pēc taisnības meklējumiem.

Ja stāvoklis aizvērts - taisnības nav; ja atvērtības stāvoklis, īstenību dzirdējuši abi.

Kurš tad ir stiprais un kurš ir vājais?

Šos abus stāvokļus sevī nes ikviens cilvēks, un pilnīgi katrā no mums tie dzīvo. Reiz, kad lūdzu grupā katram iznākt priekšā, pateikt „kāds es esmu kā zaudētājs”, viena sieviete teica, ka viņa ne reizi dzīvē nav zaudējusi un negrasās to arī darīt. „Es nekad nezaudēju un viss”. Tā, protams, ir slēpšanās un nevienam cilvēkam nav tiesību šos „deķus” novilkt bez atļaujas, taču šī slēpšanās laupa veselumu. Krietni lielāku sirds atbalsi manī izsauc cilvēki, kuri var sīki un smalki izstāstīt, kādi viņi ir, kad zaudē. Ko jūt, kā pārdzīvo, cik bezpalīdzīgi jūtas? Šķiet, viņi zina noslēpumu - viņi nebaidās no šī stāvokļa, līdz ar to zina, kā tikt tālāk aiz tā. Kādas firmas vadītājs stāstīja, ka viņš pēc darba intervijām pieņemot strādāt tikai tos pretendentus, kuri savā dzīvē kaut reizi stipri zaudējuši, bijuši izmisumā vai piedzīvojuši dramatisku šķiršanos. Viņa pieredze rādījusi, ka tikai šie cilvēki spējuši rīkoties brīžos, kad visi nolaiduši rokas, un pateicoties šiem darbiniekiem, viņa kompānija pārdzīvojusi krīzi ekonomikā.

Ievērojamais havajiešu multi-miljonārs Kiosaki savos apcerējumos atzīmēja, ka pirmo bankrotu viņš pārdzīvojis divus gadus, pēc otrā bankrota depresija ilgusi tikai pus gadu, bet pēc trešā viņš savācies pusotrā mēnesī. Vēl viņš savā lekcijā „Patiesība un mīti par biznesu” stāstīja, ka cilvēkiem pastāvot mīts, ka biznesā ir jābūt veiksmīgam. Varbūt, ka kādam tas ir pareizi, mans uzstādījums ir gluži pretējs: jo ātrāk jūs pirmo reizi zaudēsiet, jo ātrāk sāksiet nodarboties ar biznesu. Līdz šai robežai jūsu uzņēmējdarbību varētu apzīmēt  tikai kā dižošanos.

Bailes, paštaisnums un piedošana

Ik reiz kad mēs ļoti stipri pastāvam par savu taisnību un darām to, ko visi sauc šādi: „tas ir principa jautājums”, mēs izjūtam bailes. Kādas? Tās ir ļoti stipras bailes no tā, kāds izskatos es pats, bailes ieraudzīt, ka tik liela netaisnības daļa, kuru redzu citos, mīt manī. Taču šīs bailes ir tik gigantiskas, ka nevarot skatīties uz atspulgu ūdenī, ar lielāko degsmi metamies apkarot netaisnīgumu oponentā.

Pēc kārtējā strīda tēvs atnāca pie dēla, rokās turēdams dēli, kurš bija caursists naglām: „Redzi, tie esam mēs, jo katru reizi, kad tu mani aizvainoji, es iedzinu naglu dēlī. Tieši tik sāpīgs bija šis aizvainojums. Tagad mums reizē jāpiedod viens otram, lai izvilktu vienu naglu ārā. Tā mēs darīsim tik ilgi, kamēr visas naglas būs izvilktas.”

„Tad mēs beidzot varēsim apskauties,” teica dēls.

„Nē. Kad naglas būs izvilktas, to vietā paliks caurumi - manā un tavējā sirsniņā. Arī tie mums būs jāaizdziedē. Bet arī tad mēs vēl nebūsim pārestību dzēsuši, jo katrreiz, kad vainoji mani, es apvainojos un gāju naglas sist. Es aizvainojumu turēju, un pat tad, ja tu jau būsi brīvs no tā, man pašam nāksies atbildēt pie Visaugstākā par to, ka kādreiz gāju naglas sist.”

„Bet pēc tam, tad taču mēs varēsim apskauties.”

„Jā, tad varēsim, bet tomēr pirms tam mums vēl būs jāizdara daudz labu darbu. Tik daudz, cik naglu kādreiz sadzinām.”

Katru reizi, kad vājais saņem pāridarījumu un tur ļaunumu par to, viņš pārvēršas par stipro.

Bet stiprais? Vai viņš ir vienmēr nolemts būt par agresoru? Nē. Tik strauji kā sekunde krīt, stiprais pārtop par vājo, ja pasaka: „Man nebija taisnība. Piedod. Un tieši šajā mirklī viņš atkal kļūst par stipro, bet nu jau citu, šoreiz - gaišo stipro.”

Tādēļ brīdī, kad pēc ilgas kaušanās meža iedzīvotāji atplēsa dāvanu kasti, uz kuras bija rakstīts „Dāvana visvājākajam”, no tās izlīda lauva un vienīgajam vēl neaizbēgušajam dzīvniekam „zaķim” pajautāja: „Kāpēc tu nebēdz?” No bailēm drebošais zaķēns viņam atbildēja: „Bet es taču esmu visvājākais.”

Uz to viņš saņēma zibenīgu atbildi: „Tad es esmu dāvana tev, visvājākais. Mani sūtīja tevi aizstāvēt, iesim.”

Ikkatram cilvēkam ir iespēja padomāt par šo dialogu brīdī, kad kādu „noliekot pie vietas”, gribas pateikt: „Nē, taisnība ir man!”

Projekta „Čempions” ietvaros esmu apstaigājis nu jau otro desmitu bagātu, uzņēmīgu un daudz dzīvē sasniegušu cilvēku, uzdodot viņiem virkni jautājumu, starp kuriem arī par tēmu „vājums un zaudējums”. Dīvaini, ka viņu dzīvesstāsti nepavisam nelīdzinās veiksminieku sindromam. Gandrīz visi aptaujātie atzinās, ka smagi pārdzīvojuši pirmās „cūcības” interneta komentāros vai presē. Lielākā daļa no šim cilvēkiem teicās, ka zaudējums viņiem bijis liels ieguvums. Zaudējot lielu naudu vai pat sabrūkot biznesam, viņiem piedzimuši bērni vai ievērojami uzlabojušas ģimenes attiecības, daži pat teica, ka sākuši veselīgāk gulēt, daži - ka pazudusi ilggadēja fiziska kaite.

Pēcvārda vietā

Kādēļ šī naivā multfilma ir tik būtiska, un kāda izskatījās mana pirmā „dāvana visvājākajam”?

Kad uz divniekiem knapi pabeidzu skolu, mana pirmā darba vieta bija apsargs visnotaļ skandalozā krogā. Vēl jo vairāk - tas notika skaudrajos deviņdesmitajos. Un kad pēc kārtējā „uzlidojuma” ar kolēģiem „laizījām rētas”, pie manis pienāca kāds cilvēks, kurš bieži iedzēra šajā krogā un teica: „Lai gan tu labi kaujies, sirdī esi vēl bērns un nevari pat iedomāties, cik šī nodarbe ir netīra. Tev neklājas strādāt šādu darbu. No šodienas tu vari atsaukties uz mani jebkurā grūtā situācijā. Visi šie uzbrucēji mani labi pazīst un baidās.”

Pēkšņi notika tieši tā, - jebkuras agresijas beidzās acumirklī un pēc laika mēs kļuvām labi draugi; šis cilvēks bija viens no izcilākajiem maniem Skolotājiem - Austrumu cīņu meistars un bioenerģētikas pasniedzējs. Pēc laika es aizgāju no kaušļa aroda un palīdzēju viņam tīrīt vecus gleznu rāmjus, būvēt kamīnus un pienest instrumentus darbam. Šis bija viens no laimīgākajiem un bezrūpīgākajiem laikiem, ko atceros no pusaudža gadiem. No tā iemācījos, ka klosteris ne obligāti atrodas Indijā vai Taizemē. Dažreiz tas ir pavisam blakus, tepat...

Andžejs Reiters

Projektam „Čempions”

Andzejs Reiters

Kādreiz bij jāmācās piedošana tagad pieņemšana. Šī dīvainā īpašība būs nepieciešama ar katru dienu vairāk;)

by Andzejs Reiters

Andzejs Reiters

@Selegovskis Kad cīnos es it kā atgiežos pats pie sevis. Kad kādam no skolniekiem sāk izdoties tie ir svētki man pašam! Paldies Tev;)

by Andzejs Reiters

Andzejs Reiters

Šodien atsāku pasniegt Taizemes boksu: 17:00 Duntes ielas zālē, gaidu visus gan iesācējus gan pratējus!

by Andzejs Reiters

Kontaktforma

Vārds

Invalid Input
E-pasts *

Invalid Input
Tālrunis *

Invalid Input
Ziņa *

Invalid Input
Drošības kods Drošības kods Invalid Input

Andžejs Reiters
Tālrunis: +371 29725664
ar@andzejsreiters.com

The Miami Dolphins unveiled their new starting quarterback for the 2017 season Thursday. Jay Cutler's appearance was brief, but the 12-year veteran was able to show what he can do. In two series of work during Miami’s 31-7 loss to the Baltimore Ravens, Cutler had a couple of impressive throws. Ryan Tannehill Jerseys He connected with receiver DeVante Parker on a 16-yard timing route for a first down. They teamed up again on a 20-plus-yard gain that was called back due to a holding penalty, with Cutler showing good pocket presence to extend the play.

Overall, Cutler was 3-of-6 passing for 24 yards. Both of his drives resulted in punts. Cameron Wake Jerseys “He was good,” Dolphins coach Adam Gase said at halftime. “We kind of got the tempo going and got comfortable. Jarvis Landry Jerseys He had a couple really nice moves in the pocket, pushing up and making a couple guys miss. We had penalties on the play, so it was negated. But he felt good. He took a hit there on the screen. He's having fun."

QB depth chart: It was a short night for Miami’s top two quarterbacks. Jay Ajayi Jerseys Cutler and Matt Moore both played two series; Moore was 3-of-5 passing for 11 yards. The real competition is for Miami’s No. 3 quarterback job between David Fales and Brandon Doughty. Neither quarterback did much to stand out. When it was starters vs. starters, the Dolphins looked ... average. Miami’s first-team defense played well against the Ravens, who didn’t have starting quarterback Joe Flacco due to injury. Mario Williams Jerseys The Dolphins held Baltimore’s Ryan Mallett-led offense scoreless in the first quarter, which included a fourth-down stop and interception by cornerback Xavien Howard. However, the Dolphins’ first-team offense failed to capitalize and put points on the board. Cutler had a few highlight throws, but too many penalties kept Miami from moving the ball.