Saņem jaunumus e-apstā!

Nosūtīt ziņu...

Download Video: MP4, WebM, Ogg
HTML5 Video Player by VideoJS

Panākumu treneris

Andžejs Reiters

Tik pozitīvu cilvēku sen neesmu satikusi. Andžejs savu prātu nenodarbina ar tādām lietām kā krīze vai nauda, viņš ir tāds, kāds pats vēlas būt. Andžejs ir ļoti daudzpusīgs cilvēks un nekad neapstājas. Viņš visu laiku liek sev jaunus izaicinājumus, lai pilnveidotu sevi. Intervējot Andžeju, biju mazliet satrauksies, vai viss izdosies, bet, kad satiku viņu, visas šaubas un uztraukums uzreiz pagaisa. Kaut arī pati īsti neko nezinu par enerģijām, biolaukiem un to, ka sportistiem jātrenējas domās, droši varu apgalvot, ka no viņa „plūst” tāda enerģija, kas spēj cilvēku uzlādēt un iedrošināt.


Andžejs ir publiska persona, kuru paķengājusi arī „dzeltenā prese” par darījumiem ar Ievu Plaudi un ballīšu karalieni Aneti Sončiku.

Es apbrīnoju Andžeju par to, ka viņš savu privāto dzīvi atstāj miglā tītu, un parasti par tādiem cilvēkiem arī rodas lielākās tenkas.

Andžejs ir palīdzējis Latvijas fitnesa klubiem izskatīties tādiem, kādus mēs šobrīd tos redzam, jo ir mācījies dažādas sfēras - fizioloģiju, psiholoģiju, mārketingu, reklāmu, lai to varētu paveikt. Es tik tiešām apbrīnoju Andžeja darba amplitūdu un nešaubos, ka viņš paveiks daudz ko vēl. Tie nav tikai tukši glaimi. Ja Jūs viņu iepazītu klātienē, tad saprastu, par ko iet runa. Esmu priecīga, ka man tika šī iespēja viņu intervēt un atklāt daudz ko jaunu!

Panākumu Treneris

Noraksturo sevi, ja tikko būtu iepazinies ar nepazīstamu cilvēku?

Es esmu mērķtiecīgs! Vienmēr daru to, kas man patīk, un tikai to. Situācijās, kad tas nav iespējams, vienalga, atrodu veidu, kā izdarīt tā, lai man patiktu. Man nav svarīgi, kādi ir līdzekļi, lai sasniegtu mērķi, ja es zinu, ka tas, ko es daru, ir pareizi. Esmu daudzpusīgs. Jebkurā vietā un valstī, kur atrodos, mani uztver kā savējo, jo es patiesi mīlu cilvēkus.

Tevi bieži aicina uz intervijām?

Bieži (domā)? Ne tik bieži, bet gan regulāri. Cik tas varētu būt skaitliski? Mēnesī reizes divas noteikti.

Kādi faktori to veicina?

Tas ir atkarīgs no sociāliem notikumiem, kurā cilvēki mani atpazīst kā sabiedriski aktīvu personu, kad vajadzīgs kāds komentārs, kā arī saistībā ar kādu konkrētu lietu - semināriem vai publisku uzstāšanos, kuras rezultātā ir kādas pēcskaņas.

Kas tie  par „zvēriem” - energoinformātika  un "Globalaccess"?

"Globalaccess" (globālā piekļuve) ir ļoti konkrēti noformēts attieksmes veids par to, ka jebkuras sakrālās zināšanas - tādas, ar kurām var ietekmēt gan cilvēkus, gan sociālās parādības, nav slēptas vai piederīgas kādām pāris oligarhiskām personām, bet atvērtas visiem, ja vien prot tās paņemt. Tas arī ir tas, ko es daru "Globalaccess" ietvaros, un veids, kā es to daru, ir energoinformātika. Šis nosaukums varbūt daudziem maz ko izteiks. Man ir bijuši vairāki kuriozi saistīti tieši ar energoinformātiku, jo daudziem pirmā asociācija rodas par informātiku un datoriem. Energoinformātika ir zinība par enerģijas pārvaldīšanu, tās daudzumu, apmaiņu un veidiem, kā ar to var ietekmēt notikumus, noformulēt komandas „ķermeni.” Piemēram, ļoti praktiska lieta biznesa, veselības vai attiecību veidošanā. Ja atklāti runājam, tad nav nevienas sfēras, kuru tā nevarētu ietekmēt.

Esmu lasījusi, ka šī mācība iespaido Tevi un Tavu privāto dzīvi.

Es to ļoti konsekventi izmantoju visur, kur esmu pats. Nekad nepasniedzu lietas, ko neesmu darījis, tikai to, ko esmu izbaudījis, atļaujos pasniegt.

Cik ļoti mācība skar privāto dzīvi? Tā izsauc tādu kā noslēpumainības oreolu, līdz ar to, darot manu privāto dzīvi šķietami eksotisku, bet īstenībā tā ir tāda vienkārša cilvēka laimīte ar savu māju, sevis realizāciju, prieku no darba un attiecībām, kuras netiek publiskotas.

Tavuprāt, kā ir mainījusies cilvēku attieksme pret naudu un krīzi šodien?

Laiku, kurš šobrīd ir, gluži nevarētu formulēt kā krīzi, drīzāk to varētu nosaukt par „šķīstītavu” - tā man patīk daudz labāk. Runājot par laiku Latvijā šobrīd, var droši apgalvot, ka mēs esam spēruši soli uz priekšu. Tomēr cilvēki vēl joprojām nav īsti izpratuši naudas vērtību. Eiropā to uztver krietni skrupulozāk. Kā piemēru varu minēt kafejnīcas apmeklēšanu - Rietumu pasaulē tas vairāk ir kā ekstra gadījums, nevis ikdienišķa lieta, kā pie mums bija pierasts „treknajā” laikā.

Otrkārt, es nezinu, vai attieksme tik ļoti ir manījusies, drīzāk vairākums cilvēku ir iemācījušies sadzīvot ar naudas mazāku apjomu. Vai cilvēka vēlme būt bagātākam par kādu ir mazinājusies? Domāju, vēl ne! Neviens nav tik „dzīves pasists” vai sakauts, lai sāktu domāt, ka tas nav normāli, ka pasaule ir tik ļoti piesaistīta  lietām kā laimes sinonīmam. Nevis tādēļ, ka tas būtu slikti, bet tāpēc, ka cilvēks padara savu dzīvi atkarīgu no lietām. Materiālais labums nav nekas slikts. Es pasniedzu seminārus, kā to vairot, bet neuzskatu, ka dzīvei jābūt piesaistītai materiālām vērtībām, respektīvi, līdz šai apziņai vēl ir tāls ceļš ejams, un pēc gadiem trim, kad krīze ieņems dziļākās fāzes, tad mēs par to varēsim parunāt vēlreiz.

Lasot atsauces internetā ir radies iespaids, ka esi ļoti vispusīgs cilvēks. Kura no Tavām nodarbēm Tev pašam ir sirdij tuvāka?

Tieši tas, ko es daru šobrīd. Vislabāk man patīk rakstīt. Ceļot arī, bet ceļot vairāk kā jaunatklājējam. Dažreiz aizvedu kādu cilvēku tur, kur neviens tūrisma maršruts nepiedāvā, lai gūtu prieku no tā, ka viņam tas patīk.

Vēl man sagādā gandarījumu pasniegt seminārus un strādāt trenažieru zālē, visas šīs lietas mani ļoti saista, un ja kaut viena man nepatiktu, tad es to nedarītu. It kā jau ļoti vienkārši, bet tajā pašā laikā ļoti nežēlīgi pret apkārtējiem un arī pret sevi, jo brīdī, kad vektors mainās, nodarbe jāmaina. Ja nu tomēr viena jāizceļ īpaši, tā noteikti ir rakstīšana, to es daru daudz, gandrīz katru dienu.

Kā veicās ar tavu grāmatu?

„Īstā bagātība” tika uzrakstīta dažās nedēļas, bet plauktā nostāvēja pusotru gadu. Vispirms man likās, ka tā ir pārāk agresīva, tad - tieši otrādi, ka pieļauju pārāk daudz kompromisus pret lasītāju, vēlāk aptrūkās finansējuma, nu beidzot tā ir tipogrāfijā. Otrā grāmata tiks pabeigta februārī, saucas „Cilvēka ķermenis – Visuma spogulis”. Bet ir vēl viens mazs sapnis - uzrakstīt bērnu grāmatu ar ļoti smieklīgām ilustrācijām, kas runātu par veselību jautri.

Pastāsti mazliet vairāk par semināriem, vai, pareizāk, treningiem, kurus Tu  vadi.

Semināri ir mana kaislība, apziņas stāvoklis, kuru ļoti mīlu. Tas ir ļoti radošs process, jo nekad nav konkrēts plāns darbam. Sākumā es cilvēkus iepazīstinu, kāda būs tēma, bet ko es stāstīšu, es nekad īsti nezinu. Tieši "dzīvās zināšanas" jau arī ir galvenā vērtība. 28. un 29. februārī būs seminārs ar nosaukumu „Brīvību no liekā svara,” nosaukums ir vairāk piārīgs, jo runa būs par to, ka liekais svars nav atkarīgs no tā, ko cilvēks ēd un cik daudz sporto, bet gan kurās dzīves sfērās vai ar kuru cilvēku viņš izjūt bailes, neizsargātību, ko nav kaut kad iepriekš pārdzīvojis. Un šī ir tā lieta, kurā vēlos kliedēt maldus.

Par taviem semināriem ceļo mīti, tāpat kā par Līderības akadēmiju. Kas tajos ir tāds īpašs?

Nē, nē, ar dažādiem līderības kursiem man nav nekā kopīga, varētu teikt, ka es tos neakceptēju. Iedzen sevi mākslīgos veiksmīguma standartos. Man patīk, ja cilvēkam ir sirds kā galvenā ceļa zvaigzne. Iešanu uz mērķi tikai ar gribasspēku varētu salīdzināt ar ziloni porcelāna galerijā.

Mani interesē veselums un veselība. Ja cilvēks sasniedz mērķi un zaudē veselību vai mīļumu sevī, šāds rezultāts man neinteresē.

Manos semināros Nr. 1 ir fiziskā veselība. Nākamais solis - attiecību sakārtošana. Trenējam prasmi, mīlot sevi, pieņemt to pašu citos. Trešais, radošā realizācija, tā, lai cilvēks ar prieku iet uz darbu. Nauda un veiksme parasti tam seko automātiski. Bezkontakta cīņas metodes es pasniedzu reti, jo vispirms cilvēkam ir jābūt trenētam tās nepielietot dzīvē. Pat vizualizācijas treniņi ir pakārtoti šim iekšējās higēnas principam. Visiem, kas vēlas iemācīties efektīvos astrālā karatē paņēmienus, es izliekos par nezinīti.

Vienā teikumā: es pasniedzu tehnikas, kuras atver, nevis noslēdz.

Bet sportistu vizualizācijas treniņi?

Arī tiek ievērota šī pati drošības tehnika. Būt mērķtiecīgam ne vienmēr ir slikti. Ar sportistiem strādāt man ļoti patīk, viņos ir daudz uzņēmības, vajag pielikt tikai tehniku un iekšējo arhitektūru uzvarai! (smejas)

Ir tāds moderns vārds „motivācijas treniņi.” Es īsti nesaprotu, kas kam jāmotivē? Ja cilvēks negrib strādāt, lai nenāk!

Pavisam savādāk ir ar tehniskajiem sporta veidiem: autosportu, piemēram. Šeit jātrenē spēja paredzēt un vienlaikus atbrīvoties. Tu noteikti smiesies, bet autosportistiem un bokseriem ir viena un tā pati mentālā treniņa metodika: šaha spēle telpiskajai domāšanai plus prasme atbrīvoti koncentrēties, lai varētu izturēt psihisku pārslodzi. Par sporta veidiem es varētu runāt ilgi, katrs jauns sportists man ir vesela pasaule.

Vai starp Taviem skolniekiem sastopas sabiedrībā zināmi cilvēki, un vai Anete Sončika mācās pie Tevis?

Visus tik ļoti interesē šis jautājums. Cilvēki, kurus es trenēju, vēlas rezultātus un konfidencialitāti. Ne vienmēr tie, kurus var redzēt televīzijā, groza lietas. Tie, kas patiesi ietekmē notikumus, atpazīstamību nemeklē. Viņi rīkojas caur tiem, kurus zina masas.

Anete ir malacis, es ar viņu ļoti lepojos. Pirmkārt, tādēļ, ka viņa ir spilgta un prot sevi pozicionēt, otrkārt, viņa ir paveikusi būtisku soli uz priekšu savā dzīvē. Tālāk ir personiski, un par to nerunāšu.

Kas tevi pašu iedvesmo, ar ko un kad tu lepojies?

Mani iedvesmo skaistums, grācija, ritms un vienlaikus zināma nepareizība tajā. Iedvesmo īsti cilvēki ar dzīvām emocijām. Iedvesmo ceļš tiešā un pārnestā nozīmē, ķermeņa skaistums, arhitektūra, es varu stundām vizualizēt un papildināt māju formas domās, bet no inteliģentas arhitektūras es vispār beidzu. Jaunu domu rašanās process mani interesē krietni vairāk kā gala produkts. Lepoties savukārt ir pretenciozs jēdziens, no tā jāuzmanās. Ja nopietni, tad lepojos ar savu skolnieku panākumiem, lepojos ar sevi, kad nemeloju sev, lepojos ar savu tuvinieku pat vismazākajām uzvarām. Par tavu pirmo vietu rallijā lepojos. Tiešām, Es to uztveru personiski, jo šīs emocijas iedvesmo.

Kas, Tavuprāt, ir tas, ar ko latvieši var lepoties?

Šis jautājums man ļoti patīk! Par latviešiem runājot, ir divi ļoti krasēji, galēji foni. Vieni saka, ka latvieši ir pilnīgākie „pajoliņi” un viņiem nekā nav. Bet otri, ka mēs, ohoho, mēs, latvieši, un zīmē uz zemeslodes vienu Latviju, savu provinciālo audzē pārākajā pakāpē un ar to arī slimo, skatās, lai tikai kaimiņam nebūtu vairāk. Kas ir latviešiem, ar ko varētu lepoties, bet kas tik tiešām ir uzskatāma par bagātību? Īstenībā ir ļoti daudz, piemēram, Lielvārdes josta. Tā ir superīgākā kosmosa zinība, kura pārspēj pat budismu. Šajā jostā ir tik labi noformulēta visa dzīves ziņa. Latviešiem kādreiz bija ļoti labs kinomotogrāfs, kuram nav laika noilguma un vārds „bija” neko neizsaka, jo, piemēram, „Ezera sonāte” ir klasika - tā ir laba filma arī šobrīd, kā daudzas šī laika filmas. Latvijā ir daudz skaistu cilvēku. Skaistam cilvēkam būt ir labi un pareizi, pat ļoti noderīgi. Psihologi ir pierādījuši, ka skaistam cilvēkam vairāk veicas, un tad daudziem rodas jautājums: „Ko tad īsti nozīmē būt skaistam cilvēkam?” Skaists cilvēks ir tad, kad viņš pats tāds jūtas, un Latvijā tādi ir.

Potenciāls Latvijai būtu ļoti liels. Ja Latvija "neslimotu" ar kaut kādām rietumnieciskuma pārņemšanām, tad šī būtu ļoti bagāta valsts, un vēl ar tādiem resursiem, kultūras bagātībām! Kā vienu labu piemēru varu minēt, kādus gadus atpakaļ, ja nemaldos, 2002. gadā, kad grupa "Enigma" izskatīja vairāku tautu folkloru, kuru varētu likt kā ļoti precīzu kosmosa atainojumu, lai būtu piepacelta pāri visam. Viņi atrada Suitu sievas ar dainām, dziesma ieņēma pirmās vietas gandrīz visos topos un ir populāra vēl joprojām. Vienkārši ir jātrod veids, kā mēs savas vērtības varam izcelt.

Ja Tu runā ar ārzemju paziņām par Latviju, ko Tu viņiem stāsti?

Stāstu par dabu, par dzīves ziņu, kas ir balstīta uz ļoti senām zinībām, kā arī, ka latvieši ir šamaņu tauta un ar kristību viņiem nav nekā kopīga. Tas viss ir izdomāts, principā, tas ir kaut kas izstiepts un netipisks Latvijai. Iepazīstinu ar ļoti bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kas atspoguļojas arhitektūrā, kā arī stāstu par to, ka pie mums ir ļoti īpatnēja lietišķā māksla, kas ir pazīstama visā pasaulē un ko ir novērtējuši atzīti speciālisti. Stāstu par ģeoloģiski politisko atrašanās vietu, respektīvi, par to, ka valsts, kura atrodas fantastiskākajā tranzīta vietā, ar savu skaudību prot izveidot tādas attiecības, piemēram, ar  Krieviju, lai šis tranzīta ceļš viņiem paietu garām, lai gan ģeopolitiski tā atrodas vislabākajā vietā. Es nekautrējos kritizēt latviešus, runājot ar cittautu cilvēkiem tāpēc, ka pats esmu latvietis un drīkstu to darīt.

Kur Tu esi ieguvis savas bagātīgās zināšanas?

Akadēmiskā izglītība saistīta ar diviem spilgtiem pieturpunktiem. Viena ir mana militārā izglītība „Glābšanas akadēmijā”, tas ir, uz ugunsdzēsības tehniskās bāzes kādreiz veidoja speciālu glābēju vienību, tas ir viens liels izglītības bloks. Otrs ir - "Life Fitness" akadēmija Maskavā. Kāpēc tieši tā? Tāpēc, ka fitness industrija parādījās Latvijā pirms 14 gadiem. Kad tajā laikā ieraudzīju, kādi izskatās pirmie fitnesa klubi un kā tie attīstās, sapratu, ka mani tas neapmierina, ka man ir, ko teikt un ka es varu izveidot daudz labākus.

Aizejot uz iestājpārbaudījumiem Fizkultūras akadēmijā, secināju, ka tā nebūs tā īstā vieta, kur to var apgūt. Tajā laikā jau biju pazīstams ar cilvēkiem no „World Class” fitnesa kluba Maskavā. Sapratu, ka varu mācīties tur. Man piedāvāja, ka vislabāko izglītību šajā jomā var iegūt „Life Fitness" akadēmijā, kura bija Londonā un Honkongā, mazliet vēlāk - arī Maskavā. Tā kā man Londona nepatīk, tad izvēlējos Maskavu, jo krieviski es runāju tāpat, kā latviski, bet Honkonga bija mazliet par tālu.

Ja runa ir par energoinformātiku, mans izaugsmes treneris dzīvo Japānā, esmu ticies ar viņu tikai vienu reizi. Vingrinos caur austrumu cīņām, bet bioenerģētiku praktizēju Taizemē, jo bez stingras uzraudzības daži vingrinājumi ir bīstami.

Vai Tavs ceļš ir apstājies pie šīm  zināšanām?

Noteikti nē, es vēlētos vairāk apgūt visas modernās IT tehnoloģijas, lai ar tām ikdienā varētu strādāt tikpat labi kā pasniegt seminārus.

Vispārīgi tālāko plānu sauc „Redzēt tālāk,” tas ir viens no "Globalaccess" darbības virzieniem. Tagad tas sevī ietver: izdot skolās mācību materiālus un īsfilmas par cilvēku bioenerģētisko izskatu, par lauka izmaiņām konkrētās rīcības brīžos, respektīvi, cilvēkiem parādīt vizuāli, kā izskatās domu pasule, kā ar to rīkoties. Vēlos to ieviest skolās kā informētību par Visuma procesiem cilvēkā.

Tavas autoritātes un lielākie skolotāji?

Šis jautājums ir ļoti specifisks, jo katram cilvēkam ir savs dzīves ceļš. Es noteikti nefanoju par visādiem Napaleonveidīgajijem. Nē, nevienu no viņu dzīvēm es negribētu dzīvot, pat ne Bila Geitsa, tikai savu. Ir cilvēki, no kuriem es mācos, kuri ir ļoti zinoši, erudīti, ar harizmu apveltīti. Kā vienu no tādiem es varētu minēt Žirinovski, kuru visi uzskata par pamuļķi un ekstrēmistu savās izdarībās, bet tas ir ļoti dziļš aprēķins un labas zināšanas. Personiski pazīstu viņa izaugsmes treneri, un šis ir tas gadījums, kad skolnieks ir gudrāks par skolotāju. No garīgām autoritātēm? Domāju, ka neviens cilvēks nav pratis atstāt tik lielu iespaidu uz miera veicināšanas procesu kā Jānis Pāvils II, kura vairs nav. Uzskatu, ka tuvākajā laikā nebūs neviena tik spēcīga cilvēka, kas ar savu klātbūtni pratīs apturēt karu. Nevis ar lūgšanu skaitīšanām, bet gan ar politiskām darbībām, kas ir izsvērtas - tas ir augsts līmenis.

Lepojos ar Olgu (Olga Slucker). Viņa ir spējusi uzbūvēt plašu impēriju veselības veicināšanā. Kad prasiju viņai, vai „World Class” ir plānots mega projekts vai pareizi attīstījusies veiksme, viņa izstāstīja, kā pati karinājusi gleznas pirmajā klubā. Pateicoties viņai, es sāku nodarboties ar Fitness konsaltingu.

Esmu lasījusi vienu interviju, kurā Tu minēji - ja cilvēks dzīvē atrod to, kas viņš ir patiesībā, tad viņam gluži vienkārši veicas. Vai Tu pats esi atradis īsto Andžeju?

Tas process ir dinamika, nekad nevar būt statika. Process vienmēr ir mainīgs, un tieši tāpēc dzīves ceļš prasa izmaiņas tajā, jaunu rīcību jebkurā brīdī. Dzīve no mums prasa katru reizi no jauna atrast to, kas katram ir tas īstais. Piemēram, ja kāds apgalvos, ka ir atradis sevi biznesā, tad iepriekšējie divi gadi parādīja to, ka īstenībā nekāda biznesa nav. Tāpēc cilvēkam ir jābūt ļoti godīgam pret sevi, jo tikai tādā veidā var atrast to patieso Es. Bet ja runājam par mani pašu - jā, esmu atradis! Jo savādāk es nedarītu to, ko es daru. Šodien (smejas).

Tavuprāt, vai mūsdienās tā nav liela problēma, ka cilvēki dara to, ko patiesībā nemaz nevēlas?

Tā ir globāla problēma, tāpat kā sasilšana, sirds aritmija un liekais svars. Tas ir domāšanas veids, kas ir kā norma, ka cilvēkam ir jābūt paēdušam, tas ir, lai ģimene būtu paēdusi, cilvēks darīs jebko. Ja cilvēks pieprasa izdzīvošanu, tā arī tiek pasniegta, bet ja viņš domā, ka nekad nedarīs to, ko negrib, tad dzīve arī nepiedāvā tādas situācijas. Otrkārt, kā jau sākumā minēju, nevar būt atkarīgs no materiālām lietām. Katrs cilvēks, kurš izpilda principu - gribu, padara bagātāku kādu organizāciju, kurai patiesībā ir uz to cilvēku „nospļauties.” Kamēr cilvēks uzskatīs, ka kredīts ir kaut kas normāls, tikmēr viņš strādās nemīlamu darbu, jo viņš ir iespiests, viņam nav iespēju būt viņam pašam. Līdzko viņš sapratīs, ka viņa enerģijas daudzums ir īstais kapitāls, no šā brīža viņš varēs darīt sev tīkamu darbu.

Viseksotiskākais ceļojums Tev ir bijis… ?

Taizemē. Nezinu, vai tas ir bijis viseksotiskākais man, drīzāk tās ir manas otrās mājas. Viss, kas atrodas ārpus tūrisma maršrutiem, atverot pavisam jaunu pasauli - tā ceļoju es. Šajā ceļojumā es mēģināju nofilmēt fragmentus no taiboksa skolām, kas atrodas mazajos ciematiņos, kur cilvēki nepazīst ne spožus plakātus, ne sevis cildināšanu, ne televizoru. Tā rezultātā, dzīve ar mani „pajokojās”, es piedalījos Čantambūrī pilsētas airēšanas sacensībās par godu imperatora dzimšanas dienai kā viens no šīs pilsētas izlases dalībniekiem, dabūjām trešo vietu (smejas). Tas arī bija pats neparastākais šajā braucienā. Toties lielāko estētisko baudījumu var iegūt Japānā. Tā ir visskaistākā vieta, kur iekšējās dzīves likumi sakrīt ar cilvēka ārējās dzīves izpausmēm.

Tavs nākotnes redzējums par to, ko tu darīsi tālāk.

Noteikti būšu vairākās Austrumāzijas bloka valstīs gan darba, gan mācību ietvaros. Es vēlos vadīt seminārus tajās vietās, kur cilvēki par to nevar samaksāt, bet kur tas būtu nepieciešams, respektīvi, Trešās pasaules valstīs. Vēlos atzīmēt to, ka Trešās pasaules valstis ir ļoti stiepjams jēdziens, un, starpcitu, Latviju arī varētu tajās ieskaitīt.

Pieliekot punktu šai intervijai, varbūt Tev ir kāda atziņa, kurā Tu vēlies dalīties ar citiem?

Tā ir ļoti vienkārša un varbūt kādam tā sagraus pasaules uztveri: „Pareizās lietas ir tikai tās, kuras dodas viegli, kuras ir pavadītas ar prieku un azartu, kuru rīcības ceļā ir blakus tikai tie cilvēki, ar kuriem gribas sadarboties. Lietas, kuru darīšanas laikā ir azarts un seksuālā enerģija kā apliecinājums dzīvīgumam. Visas pārejās lietas, kuras tajā brīdī dodas grūti, prasa piepūli un nesanāk, ir nepareizas. Ja kāds vēl mokās ar jautājumiem, kas ietver normas, pienākumus, piespiešanos, lai izsvītro šos maldus no savas dzīves, un tikai tad  viņš būs laimīgs!”

Andzejs Reiters

Kādreiz bij jāmācās piedošana tagad pieņemšana. Šī dīvainā īpašība būs nepieciešama ar katru dienu vairāk;)

by Andzejs Reiters

Andzejs Reiters

@Selegovskis Kad cīnos es it kā atgiežos pats pie sevis. Kad kādam no skolniekiem sāk izdoties tie ir svētki man pašam! Paldies Tev;)

by Andzejs Reiters

Andzejs Reiters

Šodien atsāku pasniegt Taizemes boksu: 17:00 Duntes ielas zālē, gaidu visus gan iesācējus gan pratējus!

by Andzejs Reiters

Kontaktforma

Vārds

Invalid Input
E-pasts *

Invalid Input
Tālrunis *

Invalid Input
Ziņa *

Invalid Input
Drošības kods Drošības kods Invalid Input

Andžejs Reiters
Tālrunis: +371 29725664
ar@andzejsreiters.com

The Miami Dolphins unveiled their new starting quarterback for the 2017 season Thursday. Jay Cutler's appearance was brief, but the 12-year veteran was able to show what he can do. In two series of work during Miami’s 31-7 loss to the Baltimore Ravens, Cutler had a couple of impressive throws. Ryan Tannehill Jerseys He connected with receiver DeVante Parker on a 16-yard timing route for a first down. They teamed up again on a 20-plus-yard gain that was called back due to a holding penalty, with Cutler showing good pocket presence to extend the play.

Overall, Cutler was 3-of-6 passing for 24 yards. Both of his drives resulted in punts. Cameron Wake Jerseys “He was good,” Dolphins coach Adam Gase said at halftime. “We kind of got the tempo going and got comfortable. Jarvis Landry Jerseys He had a couple really nice moves in the pocket, pushing up and making a couple guys miss. We had penalties on the play, so it was negated. But he felt good. He took a hit there on the screen. He's having fun."

QB depth chart: It was a short night for Miami’s top two quarterbacks. Jay Ajayi Jerseys Cutler and Matt Moore both played two series; Moore was 3-of-5 passing for 11 yards. The real competition is for Miami’s No. 3 quarterback job between David Fales and Brandon Doughty. Neither quarterback did much to stand out. When it was starters vs. starters, the Dolphins looked ... average. Miami’s first-team defense played well against the Ravens, who didn’t have starting quarterback Joe Flacco due to injury. Mario Williams Jerseys The Dolphins held Baltimore’s Ryan Mallett-led offense scoreless in the first quarter, which included a fourth-down stop and interception by cornerback Xavien Howard. However, the Dolphins’ first-team offense failed to capitalize and put points on the board. Cutler had a few highlight throws, but too many penalties kept Miami from moving the ball.