Saņem jaunumus e-apstā!

Nosūtīt ziņu...

Download Video: MP4, WebM, Ogg
HTML5 Video Player by VideoJS

Dzīves. Dzīvs - es


Pirms ievada…

Kad gudrais paliek vēl gudrāks, tāda dumja situācija sanāk.

Vairākus gadus atpakaļ kā taifūns visa cilvēkveidīgo sabiedrība saslima ar iepriekšējām dzīvēm. Vienlaikus parādījās gidi, tulki un ekskursiju vadītāji pa tām. Daži no viņiem pat prata to darīt, un kas vēl trakāk - dažiem tas arī izdevās. Jo vairāk es klausījos šos ekskursantu stāstus, jo skaidrāka aina par pagātni man uzausa. Viss, ko zināju pirms, palika pliekans, un tas, ko protu pazuda nevienlīdzīgā cīņā. Izrādās, pasaulē bija pavisam savādāk.

 


 

Laiki, laikmeti un cilvēki, par kuru darbiem es lasīju vēstures grāmatās, dublējās, un pat tūkstoškārtojās. Zemi toreiz apdzīvoja miljoniem Napaleonu, valdnieku, visstiprāko burvju, Kleopatru… Skaitam nebija gala. Pilsoņu, kuri būtu zemāki par valsts prezidentu vai imperatora titulu, vispār šajā laikā nebija. Amatnieki, zemnieki, vienkārši krietni ģimenes tēvi, rūpīgas, gādīgas māmiņas, zvejnieki vai aitu ganiņi šajā laikā bija retums. Varbūt, ka tie kaut kur dzīvoja, bet šajā dzīvē nebija aizgājuši līdz iepriekšējo dzīvju seansiem.

Un lai cik sāpīgi ievainots un dusmīgs es sāku šo rakstu, mani neatstāj naivs bērnišķīgs, ar neizpratni pilns skatiens: „Kāpēc? Ko tieši cilvēki meklē šajā aizsaulē? Kādēļ tā vietā, lai kļūtu par krietnu pilsoni šajā dzīvē, man ir jāuzzina no kādas megavaldnieku ģints - es nāku? Vai ar to man ir vieglāk bēgt no savas nerealizētās dzīves šeit? Varbūt kauns atzīties, ka sen vairs neticu sev un tādēļ meklēju vienīgo glābiņu (protams, cildenajā) pagātnē. Kādēļ dzīvi samainu pret aizdzīvi?”

Ilgi, ilgi no bērnības ejot, te iegūstot, te zaudējot savas zināšanas, es vēroju augšanu: savu, pasaules, draugu, skolotāju un kolēģu - dziednieku ikdienu. Ne jau speciāli, drīzāk aiz bailēm būt kailiem, bet aiz durvīm paliek daudz no tā, ko nezina viņu klienti.

Ekstrasensa ikdiena:

Pārdzīvojot sapni, kuru nevar atšķirt no realitātes, galva jau no paša rīta dun. Svētlaimes un apgaismības mirkļi mijas ar dziļu, zemāku vibrāciju, kritienu. Pieskaroties katra pacienta slimībām, ķermenis dreb, dažreiz pat dienām ilgi. Spēja redzēt visu uz priekšu, no kuras nevar nekur noslēpties un pat ļoti gribot šo superdāvanu izslēgt - neizdodas. Nepārtraukta komunikācija pa telefonu pat vizītes laikā, pārliekot tikšanos, un vienlaicīga koncentrācija uz vairākiem objektiem vienlaicīgi,  turklāt dziļi vērojot un labojot šos procesus... Dabas stihiju, telpas vibrācijas un tajā notikušo nejēdzību jušana. Smieklīgi jau izklausās, bet dažu brīdi par nokritušas zvaigznes kritienu - līdzpārdzīvojums. Dziļas depresijas, kuras neviens nezina, jo skolotājs ir visgudrs un, protams, nekad neslimo. Skolotājs nenogurst. Viens punkts, no kura virkne īpašo spēju gribētāju aizbēgtu uzreiz: ekstrasensam (īpaši jūtīgam cilvēkam)  dziednieka spējas, atveras lielākoties’ caur sāpēm un pārdzīvojumiem. Pat brīdī, kad viņš jūt to kuru ārstē, viņš jūt to ar savu ķermeni. Šīs ir lietas, par kurām parasti nerunā. To speciālisti zina viens par otru, bet to nezina tas, kuram liekas, ka iegūt šādas spējas ir īpašs statuss. Šī ir ļoti rūgta maize, un to izturēt var retais.

Taču šī rindkopa nepavisam neatspoguļoja galveno punktu. Spējas un cilvēciskās īpašības, atšķirībā no maldīgā uzskata par to, nav sinonīmi. Labs speciālists automātiski nenozīmē - skaists cilvēks. Spējas indulģenci nesniedz. Vai harizma? Jā, bet cilvēks, kurš dzīvo citā izmērījumā, ir pārējiem ļoti sarežģīts. Bieži nelaimīgs personiskajā dzīvē. Jo vairāk gaismas, jo vairāk pārbaudījumu. Opozīcija vienmēr ir modra. Un kad dienā ir izglābti desmitiem cilvēku, pavisam nemanot iezogas pārākuma sajūta, un tik ļoti veikli paslēpjas lepnībā. Eņģelis, kurš kādreiz pakrita, bija skaists un mīlestības pilns. Maza, pat nemanāma doma un kritiena ātrums aizrauj! Gaisma ir pārbaudījums. Gaisma ir svētība, un tas ir smags pārbaudījums.

Ir jau vakars, skrējiens apstājas, izraudātas acis, paceļam pazaudēti draugi, aizgājušas uzvaras un glaimu neīstie smaidi, uzliktās cerības un pakritušas realitātes atver cilvēka dvēselīti. Un kamēr, brienot maldus, viņa kaila raugās man acīs, svētuļi gudrību sacensībās skrien. Kā mazs bērns raud pēc māmiņas, tā dvēsele tevi vienmēr gaida mājās.

Viņa tevi gaida mājās šodien, ne vakardien. Un arī rītdienu vajag Tēvam atstāt, viņš visu zina. Dzīve rit šodien.

Šim mirklim ir jēga – tu esi! Dzīves ir - taču tās iet un nekas būtiskāks par „pieņemt visu šodien” nav dabā izdomāts.

Funkcija:

It visam šajā Visumā ir funkcija. Tas ir mehānisms, kurš izpilda unikālu lomu pasaules uzbūves arhitektūrā, un kamēr funkcija veic savu īsto darbu, to, kuru debesu Tēvs radījis, notiek gaisma, veselība, virzība. Tā ir brīvā griba pareizības izpausmē. Brīdī, kad brīvā griba iziet no gaismas arhitektūras pašdarbībā, funkcija kā mehānisms paliek, taču strādā uz pretējo pusi -nevis dod, bet ņem. Nevis pašuzlādējas, bet pašiztukšojas. Pazūd struktūra.

Informācija par dvēseles ceļu ir precīza:

apziņa,

saprāts,

iepriekšējās dzīves (atmiņas ķermenis),

un vēlmju, nodomu ķermenis kā potenciāla vektors virzībai uz priekšu.

Katrs veic savu darbu. Pēc šo četru struktūru darba var redzēt dvēseles ilgas, virzību, veselību un, pats galvenais, nepieciešamās mācību stundas dziedināšanās procesam. No gaismas tā ir veidota, un par to arī jāpārtop ceļa galā. To ne vienmēr atceramies, ka gaismai, viss, pilnīgi viss šis ceļš jāiet. Lai šo ceļu ietu atbilstoši gaismai, ir virkne mehānismu, kas palīdz pašsakārtoties dvēselei, un virkne prasmju, ar kuru palīdzību kāds speciālists no malas var palīdzēt cilvēkam atrast pareizo ceļu uz mājām, bet jebkurai no šim kustībām ir jābūt ar funkciju, nevis ar ziņkārību.

Apziņa, sakopo visu informāciju, ko atnes saprāts. Saprāts sazinās ar visu Visumu, pasauli, kosmosu, un nes to, kas vajadzīgs dzīvībai, gaismai. Apziņa to saliek kā precīzu zinību, prasmes katrā no smalko ķermeņu struktūrām. Citiem vārdiem, veido dvēseles piepildījumu. Pati dvēsele virzās uz priekšu, vadoties pēc informācijas apjoma: paveiktajiem un nepaveiktajiem, saprastajiem un nesaprastajiem darbiem, ko tā piedzīvoja savā evolūcijas ceļā. Dzīvojot šobrīd un dzirdot savas vajadzības, tā gan ar prieku iegūst atveseļošanos jebkurā no struktūrām, gan cenšas ātrāk izstrādāt tos savas evolūcijas fragmentus, ar kuriem kādreiz neprata iegūt atziņas vai arī aizķērās attīstībai atvēlētajā laikā par ilgu. Ar šo funkciju nodarbojas nodomu un vēlmju ķermenis, kurš burtiski rada mūsu likteni (vienkāršāk būtu teikt - nākotni). Vārdi „nākotne” un „liktenis” ir viens. Informāciju par virzību mēs saņemam ik soli ar noteiktiem informācijas izmetienu apjomiem. Literāri to apzīmē kā „atklāsmes”, bet bioenerģetiski tie ir veseluma informācijas fragmenti - tieši tik lieli, cik mūsu apziņas trenētība. Šo informāciju vajag ne tikai saņemt, bet arī aptvert. Ja mēs saņemtu lielākus atklāsmju apjomus vai pat visu vienā mirklī, datoram izšautu baterijas un tas sajuktu prātā. Tādēļ daba ir paredzējusi dot cilvēkam informāciju par nākamajiem dzīves uzdevumiem kā debesmannu. Tikai tad un tieši tik daudz, cik nepieciešams šim posmam. Nevis lai apmierinātu ziņkāri (par iepriekšējām dzīvēm). Šādus atklāsmju informācijas apjomus mēs saņemam ar dažādu ritmu.

Lūk, daži no tiem:

  • dzimšanas brīdī;
  • ievelkot gaisu plaušās;
  • pirms dzimšanas;
  • izvēloties vecākus;
  • savelkot nodzīvotās dzīves bilanci;
  • reizi piecu, septiņu un deviņu gadu ciklos;
  • katras mēness fāzes maiņā vai pareizāk - uzdevumā uz to;
  • katru nakti otrajā miega fāzē;
  • katru dienu 10 līdz 15 minūtes pēc pamošanās (tādēļ arī šis laiks ir īpaši radošs un jārealizē bez jebkādām debilām bezsakara skriešanām uz darbu);
  • katru nodomu pasaulē palaižot (tiešais nodomu ķermeņa darbs);
  • katru dzīvi beidzot un katru uzsakot;
  • katru soli sperot jeb ķermeņa vibrāciju veicot, piemēram, skrienot;
  • ieejot bez domas stāvoklī - vai nu ar meditācijas palīdzību vai pie lieliem dzīves pārdzīvojumiem, katastrofām, kas bieži ir vienīgais veids, kā pamodināt iestrēgušo apziņu;
  • katru acu sakādi (mirkšķinājumu);
  • mainot jebkuru ķermeņa stāvokli (no kā arī ir radusies joga un kas ir sen aizmirstā pamatdoma sportam - caur kustību izzināt sevi, nevis uzvarēt pretinieku);
  • katru dzimšanas dienu pārlaižot;
  • divreiz' gadā - ziemas un vasaras saulgriežos;
  • katrā ieelpā, šķaudīšanas mirklī un sirdspuksta brīdī.

Ikkatrā šajā darbībā cilvēka visas struktūras caur apziņu saņem informāciju par veicamo darbu ļoti dažādās, bet precīzās proporcijās. Tieši šajā funkcijā arī slēpjas nepieciešamais informācijas apjoms gan par gaidāmo, gan par iepriekšējo dzīvi, no kuras ir jāzina tikai tik daudz, cik tas nepieciešams attīstībai. Ja cilvēks kādā no dzīvēm atvēlētajā laikā nav paveicis dvēseles uzdevumu vai arī nezinot pasaules uzbūvi, atrod tajā netaisnības, viņam ir iespēja ieskatīties iepriekšējās dzīvēs. Un tas ir veicams tikai, lai redzot kopainu, būtu iespēja atjaunot funkcijas darbu - izpildīt to!

Kas nav jāpaveic regresīvās hipnozes seansā:

  • Nav jānoskaidro, cik liels pulkvedis es esmu bijis,
  • Nav jāielien 300 dzīves atpakaļ, lai pēc tam visiem varētu teikt: es esmu īpašs, supergudrs, bet tu, lūk, nē, jo iepriekšējās dzīvēs neesi bijis,
  • Nav jāpaliek lepnam pēc šādas procedūras,
  • Un tur nav jālien tādēļ, ka tas vienkārši ir interesanti.

Visbeidzot cilvēki, kas šādu seansu var pasniegt, ir stipri mazāk, kā informācijas par to. Lielākā daļa no „speciālistiem” vienkārši muļķojas, kā arī tie, kas šādos seansos piedalās, vienkārši izdomā un sacer sev vēlamos stāstus, atceroties vidusskolas vēstures stundās lasīto. Ja tā, tas nav bīstami, bet ir fanīgi. J

Krietni citādāk izskatās, ja iepriekšējās dzīves notikumos tiešām ielien un paveic to bez funkcijas.

Aizejot cilvēks savu ķermeni pazīst un sajūtas atceras. Ieslēdzoties atmiņai par šī laika izmērījumu, viņam automātiski atjaunojas apziņas pavediens, kurš ar ziņu tika nevis izdzēsts, bet aizplīvurots. Ieraugot vienoto apziņas pavedienu, cilvēks kļūst uz pusi vecāks, un drīz to var pamanīt arī viņa sejā. Ļoti reti izdodas iztikt bez dziļas depresijas perioda, jo atceroties vecās rētas, tas var sākt darboties. Šie bija tikai daži faktori, kurus apzināti neizklāstīšu sīkāk, lai neizsauktu simpātisko saikni ar šo procesu. Simpātiskā saikne pastāv starp visām cilvēka iemiesošanām.

Par balto un pareizo pusi:

Atrašanās iepriekšējā dzīvē caur regresīvo hipnozi ir veicama lai izpildītu sekojošas FUNKCIJAS:

  • Atgrieztu to enerģijas apjomu, ko cilvēks bija atstājis pie jebkura no nepaveiktajiem darbiem (viņš ir milzīgs!);
  • Ieraudzītu likumsakarības starp cilvēkiem un darbiem, kuri pēkšņi izrādīsies nevis šīs dzīves ļaundari, bet gan tie, kurus es esmu apbižojis pagājušajā dzīvē;
  • Atgriezties, lai piedotu;
  • Atgriezties, lai atlaistu no pieķeršanās cilvēkam vai attīstības posmam;
  • Atgūtu prasmes, profesijas iemaņas, kuras prata iepriekš, un pēc dabas likumiem, - kuras ir nevis jāapgūst no jauna šodzīv’, bet gan jāturpina pilnveidot tieši no tās vietas, kur apstādināja pagājušo;
  • Pēdējais un galvenais, un to var darīt tikai pieredzējis speciālists (uzņemšos drosmi teikt, ka to var izdarīt tikai mūki) - iemācīt cilvēkam iziet cauri miršanas mirklim, lai iemācītos nebaidīties no tā un atgūtu to gigantisko enerģijas un zināšanu apjomu, kuru tas zaudējis baiļu rezultātā.

Ja regresīvā terapija veikta bez šim punktiem, var gaidīt tikai lepnību un nezināmus blakus efektus. Kaut gan - to ir vienkārši pārbaudīt. Ja kāds ir bijis Ludvigs IV, tad pajautājiet, lai viņš franciski nodeklamē kādu dzejoli. Ja to nevar izdarīt, laikam jau nebūs bijis Ludvigs. Esot iepriekšējā iemiesošanās stāvoklī, cilvēkam atgriežas toreiz piemītošas īpašības un prasmes, piemēram, bez treniņa cilvēks var sākt spēlēt klavieres vai runāt citā valodā, kuru viņš nekad nav mācījies.

Pierādīt iepriekšējo dzīvju esību var, un tas ir vienkārši. Krietni būtiskāk ir paveikt tajās esošo dzīvi tā, lai nav jāatgriežas.

Epilogs:

Cik ļoti gribētos atrasties mājās, dzīvot starp draugiem, kuri, redzot savus darbus, vēlētos būt skaisti, paveikt ko diženu šodien. Gribētos apgūt, sasniegt, piedzīvot un dzīvot tajā. Kļūt labākam vismaz savās acīs un vairāk gaismu dodošam visapkārt – tā, lai tā nāktu no manis nevis no neesošam pagātnes uzvarām.

Kad pirmo reizi mūža piedzīvoju nodevību, es uzrakstīju rakstu „Dāvana visvājākajam”, un šis notikums atlaida mani. Es biju ass, nosodīju, jo sāpēja. Tā nenotiek, ja pāridarītājs ir svešs. Rakstot par dzīvēm, šī sajūta atgriezās. Es to vēl nebiju uzveicis.

Redzot vistuvākos maldāmies, viņa paskatījās man acīs un teica: „Tu pats. Vai proti atlaist tu pats?”

Varbūt tādēļ, ka baidos no nespēka sevī, tik sirdīgi meklēju to citos. Nevar taču cilvēks nosaukt īpašības „meli”, „lepnums”, ja nepazīst tās sevī.

Gribētos nezināt. Zināt tikai tik daudz, cik diena nes. Visu, kas tai vajadzīgs, tā atnesīs. Ticēt ir krietni vairāk, kā uzticēties. Laikam ir kārta pārbaudīt to sevī...

Mazajai komandai un man pašam, tikpat atbildīgam par notiekošo tajā.

Mīlot bez laika noilguma, Andžejs

Andzejs Reiters

Kādreiz bij jāmācās piedošana tagad pieņemšana. Šī dīvainā īpašība būs nepieciešama ar katru dienu vairāk;)

by Andzejs Reiters

Andzejs Reiters

@Selegovskis Kad cīnos es it kā atgiežos pats pie sevis. Kad kādam no skolniekiem sāk izdoties tie ir svētki man pašam! Paldies Tev;)

by Andzejs Reiters

Andzejs Reiters

Šodien atsāku pasniegt Taizemes boksu: 17:00 Duntes ielas zālē, gaidu visus gan iesācējus gan pratējus!

by Andzejs Reiters

Kontaktforma

Vārds

Invalid Input
E-pasts *

Invalid Input
Tālrunis *

Invalid Input
Ziņa *

Invalid Input
Drošības kods Drošības kods Invalid Input

Andžejs Reiters
Tālrunis: +371 29725664
ar@andzejsreiters.com

The Miami Dolphins unveiled their new starting quarterback for the 2017 season Thursday. Jay Cutler's appearance was brief, but the 12-year veteran was able to show what he can do. In two series of work during Miami’s 31-7 loss to the Baltimore Ravens, Cutler had a couple of impressive throws. Ryan Tannehill Jerseys He connected with receiver DeVante Parker on a 16-yard timing route for a first down. They teamed up again on a 20-plus-yard gain that was called back due to a holding penalty, with Cutler showing good pocket presence to extend the play.

Overall, Cutler was 3-of-6 passing for 24 yards. Both of his drives resulted in punts. Cameron Wake Jerseys “He was good,” Dolphins coach Adam Gase said at halftime. “We kind of got the tempo going and got comfortable. Jarvis Landry Jerseys He had a couple really nice moves in the pocket, pushing up and making a couple guys miss. We had penalties on the play, so it was negated. But he felt good. He took a hit there on the screen. He's having fun."

QB depth chart: It was a short night for Miami’s top two quarterbacks. Jay Ajayi Jerseys Cutler and Matt Moore both played two series; Moore was 3-of-5 passing for 11 yards. The real competition is for Miami’s No. 3 quarterback job between David Fales and Brandon Doughty. Neither quarterback did much to stand out. When it was starters vs. starters, the Dolphins looked ... average. Miami’s first-team defense played well against the Ravens, who didn’t have starting quarterback Joe Flacco due to injury. Mario Williams Jerseys The Dolphins held Baltimore’s Ryan Mallett-led offense scoreless in the first quarter, which included a fourth-down stop and interception by cornerback Xavien Howard. However, the Dolphins’ first-team offense failed to capitalize and put points on the board. Cutler had a few highlight throws, but too many penalties kept Miami from moving the ball.